Kua pāngia koe?

Mēnā i pā mai tētahi āhuatanga whakaito ki a koe, kei te hiahia rānei koe ki te āwhina i tētahi atu i pēneitia ai, he maha ngā kōwhiringa tautoko. Ko te mea nui kei te haumaru koe, ā, e mārama ana koe ehara nōu te hē, ka mutu ka pā noa mai tēnei ki te tangata.

Ka pātai te tangata, ‘He aha i kore ai koe i kōrero?'. Ehara i te mea māmā. E hia ngā wā i kōrero ahau ki ahau anō i roto i tōku hinengaro. He maha ngā kōrerorero i roto i tōku hinengaro ki te kimi i ngā kupu.

Nikki

I te nuinga o te wā kei te mōhio te pārurenga-mōrehu ki te nanakia, ā, kāore pea he whakarekereke. Ka pā mai i roto i tētahi hononga, hononga mārena rānei. Pā mai ai te koeretanga ki ngā momo tāngata katoa ahakoa taipakeke, ira tangata, tūnga, ahurea, pūmanawa, hōkakatanga hoki.

Ko ētahi mahi koeretanga ko te:

  • raweke pokanoa, pērā i te kihi 
  • wero i te tara, koitō, waha rānei.
  • whakahau i te tangata ki te mātaki, te mahi rānei i te karihika.
  • te whakahau i a koe kia pā ki a ia. 
  • te whakahau i te tangata ki te mahi hōkaka, pērā i te raweke i a koe anō.
  • taitōkai ā-atahanga
    Te tuari ihirangi taupiri mō te tangata engari kāore ia i whakaae (ahakoa i whakaaetia te mahinga o ngā ihirangi).
    View the full glossary
     

Te whakaae atu:
E whakaae ana te tangata ki te mahi ai mēnā kei te āta mahia e ia, kei te rata, kei te whakaatu i runga i te mōhio me te kore e pēhia. I Aotearoa, 16 tau te taipakeke o te whakaetanga.

Ētahi rerekētanga mō te whakaaetanga
Ka tuku whakaaetanga ki te mahi i tētahi mea. Ehara i te mea me whakahua 'kāo' te tangata, me whawhai rānei hei whakaatu kāore ia i te whakaae atu.
View the full glossary
:

  • ehara i te mea me kaha tō whakahua 'kāo', te whawhai atu rānei hei whakaatu i tō whakahē - he rerekē te aupēhi ki te mahi tahi
  • Mēnā kāore koe i kaha ki te whakahē ahakoa pēhea, kāore koe i whakaae atu - arā, pēnei i te mea i te mōhio koe, i warea e te whakapoauau, i te haurangi rānei
  • mēnā i whakaae koe kia rawekehia koe nā te ringa tū ki a koe, he whakatumatuma, he mataku rānei (ki a koe, tō whānau/hoa rānei), ehara tērā i te whakaae atu
  • mēnā i whakaae koe i te tuatahi engari ka huri ō whakaaro - kei a koe te mana ki te whakahē
  • mēnā he kaha ake te hiahia ai o te tangata i tāu i whakaae ai
  • mēnā i pōhēhē koe he tangata kē atu ia
  • mēnā e pāngia ana koe e tētahi mate hinengaro, wairangi, tinana rānei, ā, kāore e taea e koe te whakahē, te aukati rānei.

E rua ngā ataata e whakamārama ana i te āhua o te whakaaetanga. Tuatahi, anei tētahi whakamāramatanga i te whakaaetanga, he pēhea te tuku, he pēhea te tango:

Whai muri mai ko tētahi tino ataata e tuku tohutohu ana mō te whakaaetanga, mā te whakamahi i tētahi "kapu tī" hei whakatauritenga whaitake. 

PŌHĒHĒ: He tāne ia, mēnā kāore ia i hiahia ko te tikanga ka taea e ia te aukati...

MEKA: Kāore he urupare 'māori noa' ki te koeretanga; ka whawhai ētahi engari ka tumeke ētahi. Ka whakaawetia pea, ka whakatumahia rānei i te koeretanga - ka pā mai tētahi ki te tangata ahakoa ko wai.

Kei te hiahia koe ki te kōrero ki tētahi tangata? He pai ki te kōrero he koreutu me te matatapu
Tere puta
239.6z"/>